girl with enlarged breasts in push up bra


Neraugoties uz to, ka jautājums par sievietēm, kas cenšas apvienot ģimeni, bērnus un profesionālo darbību, ir aktuāls – pēc provizoriskiem datiem, Latvijā tāda varētu būt apmēram katra trešā sieviete bērnu radīšanas vecumā, uzmanību tam pievērš, iespējams, tikai pašas sievietes un sieviešu žurnāli.

Taču, kā uzsver Stokholmas universitātes profesors Gunns Johansons, sievietēm vajadzīgs sabiedrības un valsts atbalsts. Viņš veicis pētījumus par bērnu skaitu sievietēm vadītājām un bērnu aprūpes sistēmām Zviedrijā un Vācijas austrumu daļā  bijušajā VDR. Rezultāti: Zviedrijā katrai sievietei vadītājai vidēji ir divi un vairāk bērnu, savukārt Vācijā vadītājas lielākoties ir vientuļas sievietes bez bērniem.

Profesors uzskata, ka tas atkarīgs no tā, vai sabiedrība atbalsta vai nosoda sievietes izvēli apvienot ģimeni un darbu. Sievietes no sabiedrības saņem netiešu signālu, piemēram, Zviedrijā Ir iespējams apvienot darbu un ģimeni, mēs tev palīdzēsim!, bet Vācijā zvēlies  vai nu bērni, vai darbs!”. Gunns Johansons piebilst: Es ceru, ka šis pētījums būs stimuls politiķiem domāt par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem. Sievietēm jājūt, ka ir reāla iespēja apvienot darbu un ģimeni.

Kāda varētu būt sabiedrības attieksme pret strādājošu māmiņu Latvijā? Visticamāk: Lai ko tu izvēlētos atbalstu negaidi. Ja tiksi galā labi, ja netiksi  pati vainīga.

Pētījumos parasti tiek izmantotas divas pieejas:

Trūkuma teorija katram cilvēkam ir ierobežots laika un enerģijas daudzums, un sievietes, kas velta sevi gan ģimenei, gan darbam, tiek pārslogotas un cieš no lomu konflikta.

Bagātināšanās teorija daudzās sociālās lomas sniedz lielāku apmierinātību ar sevi un sociālo atbalstu, tas atmaksājās.

Abas teorijas centusies apvienot Wllesley College`s Center for research of Women zinātniece Nensija Maršala.
Viņa noskaidrojusi, ka sieviete, kurai ir bērni un ģimene, saņem emocionālu un intelektuālu atbalstu, kā trūkst vientuļai sievietei. Bet bērnu esamība vienlaikus palielina pūles darbā un ģimenē, kas paaugstina depresijas simptomus. Lai gan sieviete atsāk strādāt, viņu neviens neatbrīvo no pienākumiem mājās.

Ulfs Lundbergs, Atoholmas universitātes bioloģiskās psiholoģijas profesors, izmantojot darba slodzes skalu, noskaidrojis, ka sievietes apmaksātiem un neapmaksātiem darbiem velta daudz vairāk laika nekā vīrieši. Sievietes vecumam un profesijai nav nozīmes, ģimenēs, kur nav bērnu, gan sieviete, gan vīrietis caurmērā strādā 60 stundas nedēļā.
Bet, tiklīdz ģimenē ienāk mazulis, attiecības krasi mainās, sieviete strādā 90 stundas. Vīrieši nāk mājās, lai atpūstos, sievietes lai strādātu.

Izeja sociālais atbalsts.

Rate this post